„Mēs būsim tik lieli, cik liela mūsu griba,” ir teicis Rainis – Zentas Mauriņas draugs un paraugs literārajā darbā. Šie vārdi apbrīnojami precīzi raksturo arī pašu Zentu Mauriņu. Nepārvarama griba dzīvot pilnasinīgu, piepildītu dzīvi, alkas radīt par spīti sabiedrības stereotipiem, par spīti savai invaliditātei – ar savu dzīvi Zenta Mauriņa pierādīja, ka mūsu spējām robežu nav. Ierobežojumi ir tikai pakāpieni ceļā uz vēl pilnīgāku eksistenci. Tas noderētu katram!
Ideja radās, lasot Zentas Mauriņas grāmatas. Jau sākot lasīt, bija sajūta, ka varētu par šo izcilo personību veidot izrādi vai filmu, ka man ar to gribas dalīties tālāk. Tas bija tik iedvesmojoši! Man, un es domāju – visiem no viņas ir daudz ko mācīties! Zenta Mauriņa bija latviete, sieviete, kas piedzima un dzīvoja 20.gadsimta sākumā, kas, kaut arī kopš 5 gadu vecuma bija ratiņkrēslā, tik un tā darīja to, ko savā dzīvē bija gribējusi. Zenta Mauriņa ar savu darbību jau savas dzīves laikā guva pasaules atzinību, taču Latvijā – padomju laikā – tika noliegta, aizliegta. Joprojām viņa ir viena no visvairāk tulkotajām un starptautisku atzinību guvušajām latviešu autorēm, nodzīvojot garu, sarežģītu un mīlestības pilnu mūžu ārpus Latvijas pēc Otrā pasaules kara.
Jubilejas koncertam “Ar dziesmu pavasarī” kolektīvs gatavojās nopietni, ar pārdomātu programmu. Koncerta gaitā tika stāstīts stāsts, ko dziedātāji dara, kas svarīgs notiek kora dzīvē ziemā, pavasarī, vasarā u rudenī.
30 gadu garumā koris “Kaprīze” ir dzīvojis, dziedājis un mīlējis visos gadalaikos. Bijis kopā ar dziesmu, kad tā mēdz būt trausla, smaržīga un krēmīga kā vasara ar savu viskautrīgāko saulrietu, tikko...
Tikai cilvēkam būt
Un atvērtu sirdi turēt,
Kas jūt
Sava tuvākā sāpes un raizes...
Ja vajag –
Dalīt uz pusēm gabalu maizes.
Atvērtu atmiņu turēt
Un neaizmirst
Tās daudzās dvēseles,
Kurām par agru bij dzist
Kaut kur Ziemeļu sniegos...
Tās salauztās dzīves neaizmirst,
Kurās nerimst pusgadsimta sāpe,
Kurās joprojām dzīvs jautājums: „Kāpēc?”
Var jau sacīt – laiks dziedē sāpes –
Ir jādzīvo tagad un šodien.
Lai ziedi piemiņas vietās gulst,
Lai svecīšu gaisma kā sveiciens viņiem,
Tiem, kuri Latvijai zuda...
(R.Vērniece)
Paldies Aldim Doropoļskim par stāstiem, paldies Jānim Upītim par muzikālo pavadījumu, paldies ikvienam par kopābūšanu šajā sāpju pilnajā dienā!
Dana Puidze,
Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs
SK”Lejasciems”/GBJSS slēpotāji sezonas laikā aizvadījuši daudz dažādas sacensības, pirmās no tām bija jau 24.decembrī, bet pēdējās 13.martā. Protams, nozīmīgākās no tām ir Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, kurā sacenšas spēcīgākie Latvijas slēpotāji. LČ notika trīs posmos, kuros kopā aizvadītas sešas sacensību dienas, pa divām dienām katrā posmā - Madonā, Siguldā un Priekuļos.
Pēdējā LČ posmā Priekuļos pirmajā sacensību dienā slēpotāji sacentās stafešu slēpojumā klasiskajā stilā. SK "Lejasciems"/ Gulbenes BJSS šajās sacensībās pārstāvēja 4 komandas, un trīs no tām stāvēja uz goda pjedestāla: V12 grupā 2.vieta (Jēkabs Kubuliņš, Martins Kristers Celms, Adrians Stepe), S14 grupā 3.vieta (Elizabete Galvane, Gerda Asnāte Berkolde, Monta Zauriņa) un S16 grupā 3.vieta (Jolanta Pence, Ramona Rudzīte, Kristīne Pence). Arī V14 grupas puiši (Jānis Kubuliņš, Niks Berģis, Artūrs...